Vassula Rīdena, Ēģiptē dzimusi grieķiete, pieder pie Grieķu Pareizticīgās Baznīcas. 1985. gadā, kad viņa dzīvoja Bangladešā, Dievs viņai tuvojās neparastā veidā, lai lietotu viņu kā Savu instrumentu un uzticētu viņai Savus visai cilvēcei domātos vēstījumus. Tas patiesi ir atgādinājums par Viņa Vārdu. Šajos mūsdienām paredzētajos vēstījumos Dievs mūs aicina uz grēku nožēlu, izlīgumu, mieru un vienotību.
Pašā sākumā, kad Vassulas dzīvē ienāca Dievs, viņa jutās ļoti satraukta, baidoties, ka netiek piekrāpta; šīs šaubas nudien bija viņas lielākais krusts viņai, kura nekad savā mūžā nebija dzirdējusi, ka Dievs patiesi var atklāt Sevi mūsu laikmeta cilvēkiem. Tāpēc viņa baidījās un mēģināja šo pieredzi noraidīt, taču Dievs nevis atkāpās, bet tuvojās viņai vēl spēcīgāk. Svētā saskarsme turpinoties izraisīja Vassulā jūtamu progresu ticībā, Dieva pazīšanā un mīlestībā. Samazinājās viņas vajadzība nomierināties, noskaidrojot patiesību, un viņa ieguva pārliecību šajā neparastajā uzdevumā; tas savukārt viņas dievišķajam Apmeklētājam deva iespēju precizēt Savus norādījumus.
Šīs debesīgās saziņas galvenais iemesls ir Jēzus dievišķā mīlestība, kas tiek izpausta misticismam raksturīgos ar laulības dzīvi saistītos apzīmējumos, bet atklājas kā Kristus neizsakāmās mīlestības izliešanās, izstrāvošana. Fakts, ka Vassula, kura nekad nav mācījusies katehismu, nedz vēl jo mazāk ieguvusi teoloģisku apmācību, spēj rakstīt par tik dziļiem garīgiem tematiem, nepieļaujot ne mazāko kļūdu, pats par sevi ir spēcīgs apstiprinājums viņas vēstījumu autentiskumam.
Kopš 1988. gada Vassula tikusi aicināta liecināt sešdesmit valstīs un sniegusi vairāk nekā 700 konferenču. Vassula nesaņem nekādu samaksu vai materiālu priekšrocību par savām pūlēm. Viņas darbs, kas pārtulkots 40 valodās, ir uzrakstīts skaidrā un tiešā, ikvienam saprotamā veidā. Tomēr vēstījumu saturs ir tik bagāts un dziļš, ka vairāki izcili teologi ir izjutuši pamudinājumu sarakstīt darbus par to garīgumu. Kungs Pats ir izvēlējies šo darbu nosaukt Patiesa dzīve Dievā.
Lai kur viņu aicina liecināt, Āzijā, Amerikā, Āfrikā vai Eiropā, Vassulu sagaida jebkura vecuma, sabiedriskā stāvokļa vai kārtas ļaužu pūļi, kā kristieši, tā arī nekristieši. Viņas liecību nāk uzklausīt ne vien laji, bet arī garīgie vadītāji un Baznīcas hierarhijas locekļi. Tāpat viņu ir aicinājuši liecināt arī citu reliģiju pārstāvji jūdu ticīgie, Hirosimas un Bangladešas budistu mūki. Ļaužu pieplūdums viņas uzstāšanās reizēs dažkārt ir sasniedzis 150 000 cilvēku, kuru vidū bijuši arī musulmaņi, hinduisti, budisti un jūdaisti.
Trīs reizes Vassula uzaicināta liecināt Baznīcu Ekumeniskajā Padomē Ženēvā; tāpat viņa ielūgta Jazi, Rumānijā, uz Simpoziju Vienotība un Atjaunotne apspriede par mūsdienu kristīgo garīgumu. 1998. un 2001. gadā ANO departaments Miers pasaulē, īpaši cenšoties panākt mieru starp jūdiem un palestīniešiem, uzaicināja Vassulu liecināt Apvienotajās Nācijās Ņujorkā par to, ko saka mūsu Kungs Patiesajā dzīvē Dievā miera sasniegšanai pasaulē. 2001. gadā viņa tika aicināta citu oratoru vidū liecināt Simpozijā par Ekumenismu un Garīgumu, kas notika Farfas Starptautiskajā Centrā. Kopš 2002. gada maija Vassula aicināta sniegt savu liecību vairākās starpreliģiskās tikšanās reizēs. Pirmo, kas notika Dakkā, atklāja kāds musulmaņu imāms. Pēc tam viņu uzaicināja Taipehas arhibīskaps Jozefs Ti-Kans, lai viņa sniegtu savu liecību nekristiešu priekšā. Vassulas uzskatus par izlīgumu un vienotību sāka pazīt un novērtēt arī nekristiešu vidū.
2003. gada februārī viņu uzaicināja godājamais Sudhananda savā Dakkas klosterī, lai piešķirtu viņai Zelta Miera medaļu par centieniem sekmēt mieru pasaulē. Šīs medaļas piešķiršanas ceremonijā Vassula tika pasludināta par izcilu personību pateicībā par viņas lielo ieguldījumu un pūlēm, lai iedibinātu starpreliģisko saskaņu un Mieru pasaulē starp visām tautām un ticībām. Ceremoniju atklāja Reverends Mihaēls Rozārio, Katoliskās Baznīcas arhibīskaps Dakkā. Viesu vidū bija arī Dakkas apustuliskā Nuncija sekretārs, kā arī pasniedzēji no dažādiem Bangladešas apgabaliem, gan musulmaņi, gan kristieši, gan budisti, gan hinduisti.
Svētajos Rakstos mēs lasām, ka bez labiem darbiem ticība ir veltīga. Patiesās dzīves Dievā augļi lasītājos nav tikai sirds atgriešanās vien, bet arī labie darbi, ko viņi uzsākuši. Kādas vīzijas laikā Dievmāte bija lūgusi Vassulu pabarot nabagus ne tikai garīgi, bet arī materiāli. No tā laika patiesās dzīves Dievā draugi, lai paēdinātu nabagus, nodibināja vairākus namus, kas nosaukti Beth Myriam (Marijas māja). Šo namu darbība izvēršas arvien plašāka, lai nodrošinātu arī skolas mācības trūcīgajiem bērniem. Četras Beth Myriam darbojas Brazīlijā, trīs Venecuēlā, divas Filipīnās, pa vienai Ēģiptē, Bangladešā un Svētajā Zemē; Kenijā nodibināts bāreņu nams, un palīdzība tiek sniegta 600 budistu bāreņiem Dakkā.
VĒSTĪJUMI
VIDEO